Lai pievērstu sabiedrības uzmanību intelektuālā īpašuma aizsardzībai, kopš 2000. gada Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas (World Intellectual Property Organization) 184 dalībvalstīs 26. aprīlī tiek atzīmēta Pasaules Intelektuālā īpašuma diena. Šis datums ir noteikts par godu WIPO dibināšanai 1970. gada 26. aprīlī.

Pasaules Intelektuālā īpašuma dienas laikā WIPO dalībvalstīs notiek dažādi pasākumi ar mērķi veicināt intelektuālā īpašuma aizsardzību, paaugstināt sabiedrības izpratni par intelektuālā īpašuma aizsardzības nozīmi inovāciju radīšanā, pievērst sabiedrības uzmanību intelektuālā īpašuma ietekmei uz cilvēku dzīvi, pagodināt visus autorus un izgudrotājus.

Atzīmējot WIPO dienu, Patentu valdes Patentu tehniskajā bibliotēkā (Rīgā, Šķūņu ielā 17) 23. un 26. aprīlī notika bezmaksas semināri.

23. aprīļa seminārā ar tēmu „Patentu loma biznesā” dalību ņēma arī Kurzemes tehnoloģiju pārneses kontaktpunkta projektu vadītājs Juris Tovstuļaks. Pirmo semināra daļu par patentu tiešo lomu uzņēmējdarbībā vadīja Patentu valdes Izgudrojumu ekspertīzes departamenta vadošā eksperte Eiropas patentu jautājumos Māra Rozenblate. Šajā semināra daļā dalībniekiem tika stāstīts par to kas ir patenti, kā tos izmantot uzņēmējdarbībā, kā arī par to kādas vēl ir alternatīvas patentēšanas jomā. Savukārt otrajā semināra daļā tika sniegta informācija par patentu meklēšanu esp@cenet datubāzē, par kuru stāstīja Patentu tehniskās bibliotēkas vecākā speciāliste Evita Lande.

Pašreiz Latvijā esam tādā posmā, kad notiek pāreja no analogās apraides televīzijas uz zemes ciparu apraides televīziju – notiek tā saucamā digitalizācija (audiovizuālās informācijas apraide ciparformātā).

Ventspils Augstskolas (VeA), SIA “Lattelecom” un SIA “Hanzas Elektronika” pētījuma projekta „Interneta televīzijas (IPTV) sistēmas kvalitātes mērījumu algoritmu pētījumi un pielietojumi programmatūras rīku izstrādei” ietvaros interesenti tiek aicināti pieteikties uz ciparu televīzijas subjektīvās kvalitātes testēšanu.

Šajā pētījumā piedalījās arī KTPK pārstāvis, lai dotu savu ieguldījumu gan izpētē, gan arī, lai noskaidrotu šī pētījuma mērķus un rezultātu nozīmību.

Pats pētījuma mērķis ir izveidot televīzijas kvalitātes mērīšanas prototipu. Taču, lai šādam kvalitātes mērīšanas prototipam (objektīvai testēšanai) pievienotu cilvēku subjektīvo viedokli, nepieciešama vienkārša vidusmēra cilvēka vērtējums par to, kas ir kvalitatīvs attēls – vai cilvēkiem svarīgāks ir attēla kvalitāte, krāsu spilgtums vai kāds cits nozīmīgs rādītājs – to arī pašreiz vēlas noskaidrot projektā iesaistītās puses.

Šis televīzijas kvalitātes mērīšanas prototips tiek veidots ar domu, lai nākotnē varētu aizstāt dārgo un laikietilpīgo subjektīvo testēšanu, kurā jāiesaista liels daudzums cilvēku, kā arī noteiktu kādas iekārtas nepieciešamas, lai apmierinātu cilvēku televīzijas kvalitātes prasības.

Nākotnē VeA kopā ar atbilstošās industrijas partneriem, kas varētu būt VAS “Latvijas valsts radio un televīzijas centrs”, “Elektronisko sakaru direkcija”, iespējams SIA „Lattelecom” ir gatavi veidot projektu, kura ietvaros būtu iespējams izstrādāt zemes ciparu televīzijas kvalitātes mērīšanas metodiku.

Papildus informāciju par pētījuma projekta aktivitātēm, testēšanas procesu, un citus ar šo projektu saistītos jautājumus varat uzzināts sazinoties ar projekta vadītāju Romasu Pauliku Romass@venta.lv.

Veicinot Latvijas uzņēmumu izaugsmi, š.g. 21.aprīlī Izdevniecība Dienas bizness sadarbībā ar Latvijas Hipotēku un zemes banku un advokātu biroju Zelmenis&Liberte rīkoja konferenci „Risinājumi veiksmīgai uzņēmējdarbībai – efektivitāte, inovācija, investīcijas”, kurā dalību ņēma arī Kurzemes Tehnoloģiju pārneses kontaktpunkta projektu vadītājs Juris Tovstuļaks.

Konferences galvenā ideja ir skaidra – lai uzņēmumi būtu konkurētspējīgi mūsdienu spraigajā tirgus situācijā, aktīvi jāmeklē jauni biznesa risinājumi. Jādomā par jaunu, pieprasītu preču un pakalpojumu piedāvājumu, jaunu tirgu apgūšanu, kā arī par finansējuma piesaisti attīstības projektiem.

Konferencē tika piedāvāti praktiski atzīti ekspertu ieteikumi, jauna informācija par finansējuma piesaistes iespējām, kā arī tika stāstīti uzmundrinoši uzņēmēju pieredzes stāsti par jau ieviestiem risinājumiem, šajā gadījumā Salvis Roga, B-phone un Edvins Panders, Autonams.

Dalību šajā konferencē ņēma arī vairāki dažādu nozaru eksperti ar tēmām:

• Latvijas uzņēmējdarbība uz Eiropas fona. Kādi esam, un kādi vēlamies būt? Guntars Krols, Ernst & Young
• Domāšanas maiņa attīstībai un izaugsmei. Kā veicināt jaunu ideju rašanos un pozitīvas pārmaiņas uzņēmumā? Kā iemācīties virzīt ideju ģenerēšanas diskusijas? Gitāna Dāvidsone, O.D.A.
• Pašreizējo iespēju izmantošana – jaunas perspektīvas attīstībai un izaugsmei. Kādus netradicionālus un efektīvus risinājumus var izmantot uzņēmēji savā biznesā? Gundars Kuļikovskis, Fidea
• Tehnoloģiju pārnese kā viens no inovācijas procesu veicinošiem instrumentiem. Kādas ir uzņēmēju iespējas iegūt tehnoloģiskus risinājumus konkurētspējīgu produktu vai pakalpojumu radīšanai? Jānis Stabulnieks, Latvijas Tehnoloģiskais centrs
• Finansējuma izvēles iespējas un juridiskās sekas. Vita Liberte, Zelmenis & Liberte
• Projektu sākotnējā izpēte, prognožu izstrāde un finanšu aprēķinu sagatavošana. Kā sagatavoties sarunām ar potenciālajiem investoriem? Juris Grišins, Capitalia
  

Savukārt pēdējā diskusiju panelī tika stāstīts par finanšu līdzekļu piesaistes iespējām:

• Valsts atbalsts uzņēmējdarbības kreditēšanai Latvijā. Juris Cebulis, Hipotēku bankas Atbalsta programmu pārvaldes Altum vadītājs
• No idejas līdz biznesam ar riska kapitāla palīdzību. Jānis Janevics, Imprimatur Capital Baltics
• ES atbalsts uzņēmējdarbībai. Gatis Silovs, LIAA
• Latvijas Garantiju aģentūras garantijas – atbalsta instruments uzņēmējiem finansējuma saņemšanai. Ivars Golsts, Latvijas Garantiju aģentūras direktors